Apskatīt komentārus (0)


16.06.2021

---

Minsteres bērnu tautas deju kopa „Rudzupuķe“ dejas ceļā uz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem netradicionālā formātā

  12.jūnija sestdiena Minsterē ir tik vasarīgi tveicīga, ka tā vien alksti saulē laiskoties. Taču nekāda laiskošanās ne prātā nenāk Minsteres bērnu tautas deju kopas „Rudzupuķe“ naskajiem dejotājiem.

  Jau kopš 2018.gada Minsteres latviešu bērnu tautas deju kopa (BTDK) “Rudzupuķe” uzsākusi cītīgu gatavošanos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Repertuāra apguves un dalībnieku atlases skatē Kristīnes Kemper lolotā „Rudzupuķe“ veiksmīgi apliecina savu dejas prasmi un saņem pirmās pakāpes diplomu, kas kalpo kā vērtīga ceļa zīme uz šiem svētkiem. Taču dzīves neparedzētā situācija ievieš savas nejaukās korekcijas un dejotāji šovasar nedodas uz kāroto un pelnīto sadanci Latvijā. Pēc ilgām debatēm valdības kabinetos nolemj, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki šoreiz notiks netradicionālā formātā - koncertu videostāstos, norišu videoklipos, intervijās, virtuālos sveicienos, montētos sižetos, e-vidē. Svētki būs, būs tur, kur mēs esam! BDTK „Rudzupuķe“ svinēs, dejos un nepadosies!

  Lielkoncerta fināla muzikālā skaņdarba “Svinēt sauli” videoklipa izveidē no 17. maija līdz 26. maijam piedalās 629 deju kolektīvi ar 12 tūkstošiem dejotāju, protams, kopā ar BDTK „Rudzupuķe“. Jau 18.maijā „rudzupuķēni“ priecīgi tiekas, lai izdejotu savu dejas soli, sasmeltos enerģiju vienotam video klipam kopā ar „Štutgartes Dzintariņi“ dejotājiem, tā veidojot laika liecību par dejošanu tiešsaistes un attālinātā mācību procesa apstākļos. Šis posms skaisti uzvarēts! Un tā pa posmiņam, pa deju rakstiem iedejots karstajā vasaras sestdienā, 12.jūnijā, lai sagatavotu nākamo video materiālu deju svētkiem. Pie Latviešu Centra Minsterē lepni plīvo Latvijas karogs, BDTK „Rudzupuķe“ pa meža takām, reibinošām, sakarsušām siena pļavām ar smaidu sejā izdejo vairāk kā 16 kilometrus. Tā ir kopā būšanas vērtība, bērnu čalas, latviskās kultūras apzināšana, solis kopā ar Latviju. Bērnu kājas nogurušas, bet acis mirdz priekā, sirsniņas – gandarījumā.

Bērni, kādas sajūtas pēc sestdienas darba? -

- Sindija: Cik žēl, ka šodiena tik ātri beidzās …

- Niks: Jūtos pēc sestdienas lepns un priecīgs!

- Anna V: sajūtas ir labas, esmu lepna un atvieglota par padarīto!

- Linda: Man sajūtas arī ir labas, esmu priecīga un satraukta.

- Leona: Man ir ļoti labas sajūtas pēc sesdienas darbiņa. Sestdien es jutos tā, it kā mēs bijām Latvijā. Un jutos tik īpaša, jo visi garām esošie uz mums skatījās.

- Stella: Es jūtos ļoti labi un biju ļoti laimīga.

- Katrina: Sajūtas ir lieliskas par labi padarītu darbu.

- Megija: Es gribu dejot vēl!

  Nenoliedzami, vecāku atbalsts bērniem dod spēku jaunam dejas soļa palēcienam, apgriezienam, smaidam, ļauj apzināties, ka darāmais darbs ir nozīmīgs. Savstarpējā vecāku, vadītājas, bērnu mijiedarbība rada šo burvīgo dejas prieka enerģiju. Kristīne Kemper ar milzīgo darbu, neatlaidību, sapratni un gādību izveidojusi lielisku deju kopu, kura izdejo pāri visām neparedzētajām šī gada likstām.

Kā jūtas Kristīne šajā deju svētku laikā?-

- Kristine: Jūtos lieliski, kājiņas sāp, nogurums kaulos jūtams vēl tagad, bet gandarījums ir neizskaidrojams. Man darbiņš vēl nav pabeigts, bet, zinot, kāda ir vīzija un nofilmētais materiāls, tad noteikti beigu rezultāts būs lielisks. Tagad jānogaida Štutgartes materiāls un tad var ķerties klāt atlikušajam darbam. Mēs ar Rudzupuķēniem kopš pandēmijas sākšanās darbojamies visdažādākajos virtuālajos un attālinātajos formātos.

  Šis darbs, it īpaši tagad, piedaloties e-svētkos, no manis prasa ļoti lielu pacietību, sapratni un izturību. Pašmotivāciju un spēju vairāk nekā parasti motivēt dalībniekus, radīt tikšanās arvien interesantākas, lai nezustu interese digitāli strādāt un, protams, katru dienu veltīt savu brīvo laiku darbam ar Rudzupuķi. Ak jā, un dažkārt tās pat ir negulētas naktis. Darba apjoms strādājot digitāli ir krietni lielāks nekā iknedēļas klātienes mēģinājumā. Ja neorganizē šādus mēģinājums vai projektus, grūti gūt priekšstatu par to, cik smags darbs tas tomēr beigās ir. Piemēram, fināla dejas "Svinēt Sauli" materiālus, nosacījumus un datumus saņēmām tikai mēnesi pirms filmēšanas.Šķiet, laiks taču pietiek! Bet ir jāapzina, kurš vispār šādos svētkos vēlas piedalīties - jāmotivē un jāveic pārrunas, jānokārto visus dokumentus, jāsaorganizē kopīgi mēģinājumi klātienē, Zoom vidē un kopmēģinājumā ar "Štutgartes Dzintariņi", ar kuriem apvienojāmies pirms trim gadiem, lai gatavotos šiem deju svētkiem. Beigu beigās mēs trenējamies 2-3 reizes nedēļā digitāli, lai varētu nodejot atbilstoši mūsu skašu rezultātam. Atsauksme no Latvijas bija lieliska un ļoti motivējoša gan bērniem, gan mums - vadītājām. Šīs sestdienas pasākumam es scenāriju (svētku video sveicienam, gājienam un kopbildei) rakstīju vairākas dienas, jo jāiekļauj Latvijas svētku komandas nosacījumus, mūsu draugus "Štutgartes Dzintariņi", pandēmijas nosacījumus, vecāku un bērnu iespējas un citas nianses. Šis saraksts būtu garš, ja uzskaitītu visu.

 Daudzi man šajos laikos jautā, kādēļ es ieguldu tik daudz enerģiju šajā visā procesā. Pavisam vienkārši: mana Motivācija ir bērni un viņu gribēšana turpināt darboties, lai vai cik grūti nebūtu. Tiklīdz es redzu vai dzirdu viņu pozitīvās atsauksmes par padarīto, vai jūtu to aizrautību, redzu mazo laimes dzirkstelīti sejā, kura tiek papildināta ar lielu lepnu un patiesi laimīgu smaidu, tad es zinu, tas ir tā vērts un es to daru ar lielāko prieku!

  Lai vai kādi laiki nebūtu, mēs taču nenokārsim galvas, nepārtrauksim rosīties tikai tamdēļ, ka ir pandēmija. Mēs izmantojam visas iespējas, kuras mums tiek dotas, lai varētu turpināt kopā strādāt, kopā paveikt ko foršu un rast skaistus momentus un atmiņas. Šīs situācijas mūs norūda un iemāca strādāt savādākā veidā. Bērni 3 gadus ļoti intensīvi gatavojās šiem svētkiem! Pašreizējie e-svētku dalībnieki iegulda tik daudz, ka viņi ir pelnījuši skaistu, emocionālu un neaizmirstamu nobeigumu. Es vēlos, lai bērniem arī šie savādie svētki paliek atmiņā pozitīvi un motivē turpmākai darbībai, kā arī nākamajiem svētkiem 2025. gadā. Pēdējais pusotrs gads mums visiem atņēma tik daudz brīvību, ka tagad vēl vairāk novērtējam to, kas mums ir, ko drīkstam. Mēs esam loti laimīgi, ka svētki netiek atcelti, bet tiek rīkoti digitāli. Svētki ir tur, kur esam mēs! Vai Daugavas stadionā ar dejotāju tūkstošiem, ejot gājienā pa Rīgu vai būdami tepat Minsterē - savā bariņā. Nebūtu ik katrs dalībnieks, nebūtu svētki kā tādi. Mēs svinam šos svētkus sirsniņā, tādēļ mēs viņus varam svinēt visur, kur esam mēs paši. Mēs priecājamies, ka atkal varam sanākt kopā, uzvilkt latviešu tautas tērpu un uzdejot. Pat ja tas nav Latvijā.

  No 2.jūlija līdz 30.oktobrim kopā ar Latviju baudīsim darba augļus XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku netradicionālajā formātā – digitālajā vidē. Paldies Kristīnei, paldies „Rudzupuķes“ dejotājiem un vinu ģimenēm par dejas mīlestību, nepadošanos, sirsnīgu svētku sajūtas radīšanu! Lai šī svētku sajūta ienāk arī jūsmājās! Jā, svētki ir tur, kur esam mēs. Jā, svētki ir tādi, kādi esam mēs.

Foto: E.Bigača 

Teksts: D.Krastiņa

Latviešu Centrs Minsterē