Lettisches Centrum Münster e.V.

Latviešu Centrs Minsterē


„Iedrīkstēties ir skaisti”... (Zenta Mauriņa),
moto, kurš ved Latviešu Centru Minsterē caur gadu desmitiem...

Ir svētdiena, 1982.gada 31.janvāris.


Latviešu Centra Minsterē dibināšanas sanāksme, kuru ievada mācītāja F. T. Kristberga svētruna, ir pulcinājusi ap 70 Rietumvācijas latviešu. Vēlme dibināt biedrību, kas savā ēkā dotu pajumti Minsteres Latviešu ģimnāzijai, ir nepieciešama, jo jāuzticas latvieša spēkam un jābūvē savs nams, jāuztur latviešu kultūra un izglītība. Sanākušo pulkā redzam gan maģ. Gustavu Šildi, Dr. J. Plato, J. Daģi, V. Loci, L. Apkalnu, J. Soikanu, gan Latviešu Centra Minsterē (ne Minsteres Latviešu Centra!) iniciatīvas projekta grupa ar Dr. Andri Kadeģi, Juri Trauciņu, Maiju Gobiņu, māc. Dr. Arturu Liepkalnu, Gaidi Graudiņu, Annu Muchu, kuri kļūst daļa no pirmās LCM valdes. Valdei piepulcējas Andrejs Neimanis, Dace Sondora, Jānis Bērziņš, Mārtiņs Zandbergs, Atis Homka. Svinīga sanākšana noslēdzas enerģiski pozitīvā gaisotnē, klātesošajiem vienojoties dziesmotā tautas lūgšanā „Dievs, svētī Latviju”.

1982.gada 1.martā biedrība Latviešu Centrs Minsterē ar izstrādātiem statūtiem, atbilstoši Vācijas likumdošanai, reģistrēts Minsteres tiesā.

Latviešu Centrs Minsterē (LCM) sabiedrībai derīgas biedrības dibināšana ir piemērotākā organizācijas forma, lai īstenotu LCM ēkas projektu. Ēkas projekta mērķis – gādāt kā pajumtei jau esošajai Minsteres Latviešu ģimnāzijai, audzēkņu internātam, sabiedriskām un latviskās kultūras uzturēšanas vajadzībām, paredzot telpas gan trimdas arhīvam, bibliotēkai, muzejistabiņām, gan latviešu organizācijām.

1982. gada 30. decembrī LCM valde atzīst par pieņemamu līgumu ar Minsteres pilsētu, lai 553 000 DM vertībā iegādātos 3 600 m2 lielu zemes gabalu Salzmannstr. 152, veicinot attīstības nākošo etapu – ēkas celtniecību.

Jau 1983. gada 29. janvārī vairāk kā 200 latvieši sper pirmos soļus uz savas zemes Vācijā, lai ekumeniskā dievkalpojumā izlūgtos Dieva svētību, iesvetītu zemi, kur drīzumā cels latviešu kultūras celtni.

„Pūta auksts vējš, bet sajūtas, it kā saule uzspīdējusi”, teic pārsteigtie Minsteres Latviešu ģimnāzijas jaunieši, kuri 29. aprīlī priecīgi vēro pirmā buldozera darbus LCM gruntsgabalā. Sajūsminātie ģimnāzisti būvdarbus stiprina ar latviešu tautas dziesmu “Ziedi ziedi, rudzu vārpa.” („Latvija”, MLĢ ziņas 20.05.1985.)

LMĢ 40. izlaiduma diena 1985. gada 8. jūnijā paliek vairāku simtu ļaužu atmiņā kā emocionāla diena, kad kļūsti par liecinieku ne tikai kuplākajam izlaidumam MLĢ vēsturē, bet arī LCM būves pamatakmens iemūrēšanai. Šo godpilno pienākumu veic LCM valdes priekšsēdis A. Kadeģis. Vai jūs zināt, ka mūsu ēku balsta Aiņa Izanda gatavota vara kaste, kurā atrodas gan Latvijas demokrātiskās republikas Satversmes teksts, ko parakstījuši visi LCM valdes locekļi, MLĢ direktore Ilga Grava, un ēkas arhitekti, gan piecu latu monēta, gan tā laika jaunākais laikraksta „Latvija” izdevums? Arī šoreiz klātesošos stiprina kopdziedājums „Nevis slinkojot un pūstot..”

Latvijas proklamēšanas gadadienu novembrī svin ar divkāršu prieku. Kamdēļ? Jo vairāk kā 300 viesu pulcējas LCM būves spāru svētkos. Kā tradīcijās sagaidāms, A. Kadeģis iedzen naglu milzīgā spāru vainaga stiprināšanai. Nu dižais ozollapu vainags rotā jauno ēku. Seko jauno telpu ieskandēšana MLĢ audzēkņu un Vācijas latviešu kamerkora „Dūdas” pavadībā. Pirms balles un svētku mielasta viesi kavējas sarunās un atminas gan bijušo MLĢ direktoru A. Liepkalnu, kurš iesvētot zemes gabalu stiprināja cerību jaunas „Gaismas pils” tapšanai, gan dzejnieku Andreju Eglīti, kurš jauno būvi dēvēja par katedrāli - „katedrāli latviešu tautas tiesībām uz brīvību, katedrāli latviešu nacionālai kultūrai, katedrāli latiešu valodai, katedrāli humānismam”(Minsteres Latviešu ģimnazija izdzivoja, A. Spoģis).

Dzīvīgs prieks latviešu saimē rodas pirmajā LCM talkā (1986. gada 8. maijs), uz kuru skolotāja Rasma Lazda sapulcinājusi ap 80 talcinieku. Kā svētība ir kopējie darba augļi, kad jāiekopj LCM apkārtne. Talcinieki irdina augsni, sēj zāli, stāda košumkrūmus un kokus, jo ir gana ko darīt – latviešu dārznieks Mozulis no Štutgartes apkārtnes ziedojis un centram atsūtījis krūmu un kociņu stādus 4000 DM vērtībā. Nogurumu remdina kopēja vakarēšana ar mielastu pie ugunskura.

Pateicoties Vācijas valsts ministrijām un iestādēm, tautiešu izpratnei, dāsnumam, ziedošanas priekam sapnis par „mazo Latviju” Minsterē piepildās. Jau pirmajā biedrības pastāvēšanas gadā, ar Zentas Mauriņas vārdiem ”iedrīkstēties ir skaisti” uzsāktā ziedošanas akcija nes 800 000 DM. Vācijas puse redz latviešu centību, sola 2 miljonu DM pabalstu un 1 miljonu DM aizdevumu, ar nosacījumu, ka latviešu puse arī sagādās 1 miljonu DM („Latvija”, nr. 5, 1984. g). MLĢ skolēni gan muzicē, gan tirdziņos tirgo pelēkos zirņus un pīrāgus, rokdarbus, veci un jauni, lieli un mazi, turīgi un ne tik turīgi atsakās no sava mazumiņa, ziedo vai aizdod centram līdzekļus, lai taptu mūsu ēka. Rakstos lasām, ka kopumā Vacijas Federatīvā Republika un Ziemeļreinas-Vestfāles pavalsts kopumā katra piešķīrusi pa divarpus miljoniem DM Latviešu Centra Minsterē ēkas būvei.

Līdz ar Vācijas ministriju dāsno finansiālo atbalstu, LCM uztur juridiskas un finansiālas īpašuma saistības ar Vācijas instancēm līdz pat 2019. gadam, kad iegūst ēku pilnīgā LCM īpašumā.

Katrs devums ir mīlestības apliecinājums latviskajam, ziedotāju un aizdevēju saraksti regulāri publicēti laikrakstos, neizceļot dāsnākos vai mazāk dāsnos. Ir daudz skaistu stāstu par sirsnīgiem, pat noslēpumainiem ziedotājiem. Līdzekļus ziedo no visas pasaules, kas apliecina sirsnīgo rūpi par latviešu tautas un tās kultūras saglabāšanu nākotnē.

„Lai šis nams kalpotu kristīgai ticībai, godīgam darbam, kultūrai un latviskam garam”, saka prāv. A. Smelters. Tā nu, pateicoties iedrīkstēšanās drosmei, nesavtīgumam, atbalstam un čaklumam, sagaidīts 1986. gada 5. un 6. septembris, kad divas dienas un naktis svin LCM atklāšanu. Pirmā svinību diena noris oficiālākā atmosfērā, jo esot klāt NRW Ministru prezidentam J. Rau, Eiropas Parlamenta pārstāvim, Vācijas federālā parlamenta pārstāvim, Minsteres Universitātes un Minsteres pilsētas vadības viesiem, u.c.daudzām prominentām personām, izsaka pateicības vārdus par atbalstu, vēlmi, trimdas latviešu sapņa realizēšanu – LCM ēkas būvi. Nolasīti atsūtītie apsveikumu kalni, uzklausīti koncerta dalībnieki, baudītas vakariņas latviskā tradīcijā. Savukārt, otrā svinību diena jau orientēta vairāk pašu tautiešu priekam. Iedvesmojošas pateicības runas, nama iesvētīšana, sveicieni. Svētku dienās jau lūkojama pirmā latviešu mākslinieku izstāde ar Jura Soikāna, Pētera Purmaļa, Valerija Aksa un Jāņa Annusa darbiem.

Arhitekte Maija Gobiņa (Sinka) kopā ar LCM projekta autoriem Juri Trauciņu un Gustavu Šildi simboliski nododot nama atslēgas centra valdes priekšsēdim Dr. A. Kadeģim atgādina, lai „nams attaisnotu uz to liktās cerības, tas jāceļ arvien tālāk ar rosīgu kulturālo darbu un latvisko ziņu” (Minsteres Latviešu ģimnazija izdzīvoja. A. Spoģis)

Neskatoties uz to, ka Minsteres latviešu ģimnāzija savu darbību beidz 1998. gadā, darbības laiks ir bagātīgi piepildīts gan fiziski, gan garīgi. Ēkā mājvietu atradušas gan piemiņas muzejistabiņas J. Jaunsudrabiņam, Z. Mauriņai, K. Raudivem, P. Ērmanim, A. Apsem, K. Ieviņam, K. Dziļlejam, gan vienam no lielākajiem trimdas arhīviem, gan viena no lielākajām latviešu bibliotēkām ārpus Latvijas.

Šodien šis realizētais sapnis auglīgi turpinās. Šī ir radoša mājvieta latviešu kultūrai un izglītībai, omulīga tikšanās vieta tautiešiem, centrs ar saturu, kas kalpo latviešu tautai šodien un nākotnē.


Materiālu sagatavoja D. Krastiņa
01.10.2020, Minsterē
Avots: laikraksts „Latvietis”, laikraksts „Brīvā Latvija”,
A.Spoģis ”Minsteres latviešu ģimnazija izdzīvoja’’,
arhīva materiāli.